Pirmā antropologu vasaras skola Čolēnos 2012

2012. gada 3.-5. augustā Inešu pagasta "Vecčolēnos" notika Latvijas vēsturē pirmā sociālantropologu vasaras skola. Šī skola izveidojās pateicoties sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmas studentiem, kuri teica, ka vasaras brīvlaiks viņiem esot par garu un viņi vēlētos kaut ko no antropoloģijas arī starplaikā. Tāpēc studiju programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks nolēma izveidot nelielu vasaras pasākumu, kuru varētu saukt arī par skolu. Pirmajās divās dienās notika lekcijas un nosacīts lauka darbs, trešajā tika apkopoti lauka darba rezultāti.

Pasākumu atklāja RSU Goda doktore profesore Vieda Skultāne ar priekšlasījumu par autoetnogrāfiju kā metodi. Tai sekoja LU (toreizējās) docentes Daces Dzenovskas stāsts par rakstīšanu kā etnogrāfiskā darba sastāvdaļu. Profesors Mārtiņš Boiko stāstīja par Kaluli mūziku Papua Jaungvinejā kā starpnieku starp dzīvajiem un mirušajiem. Klāvs Sedlenieks pastāstīja par to, kā viņš pēta miermīlību Latvijas laukos.

Piedalījās arī esošie vai nesen mācības beigušie studenti, stāstot par saviem projektiem. Tā, piemēram, Elīna Bauze-Krastiņa stāstīja, kā pētījusi miermīlīgu budistu sektu Taizemē, (toreizējais) Kembridžas universtiātes doktorants Vieturs Celmiņš - par savu pētījumu Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, bet Ieva Tihovska - par romu (čigānu) mūziku Latvijā. 

Studenti devās arī improvizētā ekspedīcijā uz apkārtējo iedzīvotāju mājām, lai noskaidrotu, ko viņi domā par dzīvi pēc nāves. Atbildes pārsteidza, jo izrādījās, ka tajās vispār neparādās kristīgā mitoloģija. Tā vietā pēc nāves, kā teica Inešu iedzīvotāji, cilvēks turpina dzīvot tāpat, kā pirms tam, tikai pārejas mirklī īstenojas kāds "karmisks princips", kad cilvēks saņēmis, ko pelnījis ("ja krāpi sievu šajā dzīvē, tad tajā sieva krāps tevi"). Turklāt šis princips un atmaksa/balva notiek pilnīgi automātiski, bez kādas augstākas būtnes iejaukšanās. 

Vasaras skolu beidzot, diplomu vietā vasarskolēni saņēma pušķi piparmētru.